Vēstījumi pasaules bērniem / Īrija 2014. gads

Iztēlojies tautas, lasot stāstus!

Vēstule pasaules bērniem

Lasītāji bieži rakstniekiem jautā, kā viņi sacer savus stāstus – kur gūst iedvesmu.  Iztēlē, rakstnieks atbild. Nu jā, lasītāji saka. Bet kur ir tava iztēle, no kurienes tā rodas, un vai visiem tāda ir?

Nu, rakstnieks atteic, tā, protams, ir manā galvā, un to veido attēli, vārdi, atmiņas un citu stāstu atskaņas un vārdi, lietu un melodiju fragmenti, domas, sejas, briesmoņi un formas, vārdi un kustība, vārdi un viļņi, ornamenti, ainavas, vārdi un smaržas, sajūtas, krāsas, dzejas rindas un mazas skaņas, straujas kustības, garšas, enerģijas uzplūdi, mīklas, vējš un vārdi. Un tas viss tur iekšā griežas un dzied, veido kaleidoskopu, peld, sēž un domājot kasa galvu.

Protams, ikvienam ir iztēle − citādi mēs nespētu sapņot. Taču visiem tā nav vienāda. Pavāra iztēle visticamāk ir garšas pilna, mākslinieka fantāzijā valda krāsas un formas, savukārt rakstnieka iztēlē pārsvarā mājo vārdi.

Un arī tiem, kuri stāstus lasa vai klausās, iztēle ir pilna ar vārdiem. Rakstnieka iztēle savērpj un sapin idejas, skaņas, balsis, varoņus un notikumus stāstā, kas sastāv tikai no vārdiem − melnu punktu pulkiem, kas soļo pāri lappusēm. Parādās lasītājs, un melnie punkti atdzīvojas. Tie paliek turpat uz lapas un vēl joprojām izskatās pēc pulkiem, bet tie ir iekļuvuši lasītājā iztēlē, un tagad lasītājs vērpj un pin kopā vārdus tā, lai stāsts veidotos viņa galvā tāpat kā tas pirms tam veidojās rakstnieka prātā.

Tāpēc stāsta lasītājs ir tikpat svarīgs kā autors. Stāstam ir tikai viens rakstnieks, toties simtiem, tūkstošiem vai, iespējams, pat miljoniem lasītāju, kuri to izlasa oriģinālvalodā vai tulkojumos. Bez rakstnieka stāsts nebūtu radies, bet bez tūkstošiem lasītāju visā plašajā pasaulē tas nespētu izdzīvot visas iespējamās dzīves.

Katram lasītājam ir kaut kas kopīgs ar visiem pārējiem tā paša stāsta lasītājiem. Katrs atsevišķi, bet vienlaikus visi kopā viņi ir izdzīvojuši rakstnieka stāstu katrs  savā iztēlē − tas ir piedzīvojums, kas reizē ir publisks un ļoti personisks, individuāls un visiem pieejams, intīms un internacionāls.

Iespējams, tas ir pats labākais, ko cilvēki spēj.

Turpini lasīt!

 Siobāne Parkinsone

(rakstniece, redaktore, tulkotāja un na nog balvas laureāte)

(Īrijas bērnu balvas laureāte)